www.reiki.lv > Astroloģija > Mūsu slimības – mūsu evolūcijas iespēja

Mūsu slimības – mūsu evolūcijas iespēja

Visos laikos cilvēki ir meklējuši atbildi uz jautājumu – kāda ir slimību jēga, kāpēc pastāv sāpes un ciešanas? Kāpēc viens cilvēks dzīves laikā ir vesels un tai pat laikā otrs atkal un atkal slimo un ir spiests visu laiku ciest?

Vieni uzskata, ka tas ir gadijums vai liktenis, citi uzskata, ka slimība visdrīzāk ir Augstākās tiesas sods. Parasti slimība tiek uztverta kā ļaunums, tamdēļ tiek izvirzīts mērķis cīnīties ar to un izskaust to ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Un tad stāsta par veiksmīgu cīņu ar dažādiem slimību simptomiem.  Vispārējais viedoklis ir, ka slimība ir cilvēces ienaidnieks, tāpēc cīņa notiek visos pieejamos veidos. Taču cilvēce nepaspēj tikt galā ar vienu slimību, kad tās vietā parādās citas.

Tajā laikā kad reliģioza apziņa pilnībā piepildīja cilvēka dzīvi, pastāvēja vienots uzskats par veselību un slimību, par ciešanu izcelšanos. Cilvēka atkāpšanās no šādas pasaules uztveres, reliģijas atdalīšanās no dziedniecības un turpmākā medicīnas sadalīšanās disciplīnās, kas attiecas uz cilvēka fiziskām un psihiskām ciešanām, vēl vairāk atdalīja mūs no vienota slimības un, galvenais, vienota dzīves redzējuma.

Tomēr arī tagad pa īstam ticīgs cilvēks pateiks, ka Dievs sūta slimību tam, kuru mīl. Šis viedoklis šķiet daudziem paradoksāls, bet tas pats ticīgais paskaidros jums, ka slimība – tā nav cietsirdība un nav sods, bet gan instruments, kas mums norāda uz mūsu kļūdām, kurš spēj mūs pasargāt no vēl lielākiem maldiem. Okultists var paturpināt šo domu, ka slimības simptomi parāda to, kurā jomā mēs esam nogājuši no patiesības un gaismas ceļa, no pasaules izzināšanas ceļa un vienotības un veseluma ar visu esamību.

Pēc līdzības likuma (“Līdzīgs pievelk līdzīgu”) mūsu ķermenis, kā arī visa mūsu dzīve ir mūsu iekšējās apziņas redzamā izpausme un mūsu garīgās dzīves atspoguļojums; gala rezultātā tieši gars formē ķermeni un nosaka cilvēka likteni un tas nozīmē, ka mēs pievelkam vienmēr tikai to, kas atbilst mūsu apziņai vai zemapziņai.

Nešaubīgi, mūsu slimības parāda mums, kādus soļus nepieciešams spert mūsu personīgajā evolūcijā, katrs simptoms – tas ir specifisks vēstījums, kurš jāpieņem un jāsaprot, ko mums ir jāiemācās un ar ko jāsamierinās.

Ideālajā variantā (ja apskatam Augstāko jēgu) slimība priekš mums – tā ir izaugsmes priekšlikums un iespēja. Tāpēc runai būtu jāiet nevis par to, lai cīnītos ar slimību, bet gan par to, lai iepazītu tās jēgu un nozīmi, ieraudzītu, kā mums trūkst, ienest to savā dzīvē, panākot tās vienotību. Tad slimība kļūst mūsu organismam “nevajadzīga” un sākas pāreja uz veselību.
Viss, kā redzam, ir ļoti vienkārši teorētiski. Bet ko mēs varam izdarīt konkrēti, kad slimojam, lai saprastu slimības jēgu un integrētu kaut ko trūkstošu mūsu apziņā? Ļoti svarīga priekš mums ir pašas simības pieņemšana un pateicība par tās doto signālu. To ir ļoti grūti izprast, jo esam pieraduši atgrūst slimību, nevis pateikties par to.

Mūsu dzīve paiet pastāvīgā  cīņā, dēļ kā pieaug sasprindzinājums organismā, un kosmiskā enerģija neplūst brīvi pa to, savas slimības mēs tāpat uztveram kā dzīves cīņas turpinājumu, kā tādu  šķērsli savā celā. Cenšoties izrauties brīvībā, mēs it kā meklējam izeju no tumšas istabas un visu laiku uzduramies uz sienām, aizmirstot, ka kaut kur bija durvis, pa kurām mēs ienācām.

Cilvēce no seniem laikiem ir meklējusi veidus kā attīrīt ķermeni un atbrīvot garu. Domājams, ka iepriekšējās paaudzēs atrastās organisma atveseļošanas metodes, kas palīdz izvadīt no organisma sašķelšanās produktus un katīgās vielas, kas tajā nonāk no apkārtējās vides, ar panākumiem var tikt izmantotas arī šodien, gan slimību ārstēšanā, gan profilaksei.
Pie jebkuras saslimšanas tradicionālā pieeja pagaidām ir tāda: ārsts vadās no slimības, t.i., ārstē nevis pacientu, bet slimību. Taču tā kā mēs pamatā esam pie savām slimībām vainīgi paši, tad arī izdziedināt savu slimību mēs varam tikai paši.

Senie iesvaidītie zināja, ka katra zvaigzne debesīs un katrs elements uz zemes atbilst /pēc frekvencēm - red./ kādam no enerģētiskiem centriem cilvēka smalkajā ķermenī – čakrai. Čakras pilda noteiktu metafizisku uzdevumu – kalpo par enerģijas uztvērējiem, pārveidotājiem un vadītājiem un ir kā vārti dzīvības enerģijas nokļūšanai cilvēka organismā.

Visās reliģiskās un okultās mācībās tiek uzsvērts psiholoģiskā noskaņojuma svarīgums cilvēka veselībai. Mūsdienu psihologi un bioenergoterapeiti tāpat pievērš tam uzmanību. Ir pamats apgalvot, ka visu slimību pamatā ir psiholoģiski iemesli, jo tieši tie izmaina mūsu enerģētisko lauku. XVIII gs. dzīvojušais Vilhelms fon Humbolts izteica domu par to, ka ar laiku slimības tiks uzskatītas par nepareiza domāšanas veida sekām un tāpēc slimot skaitīsies nepiedienīgi. Gribētos ticēt, ka mēs kļūsim par lieciniekiem tam.

Eļena Kašeņina,
praktizējošs astrologs, bioenergoterapeits, fitoterapeits un homeopāts
fragmenti no grāmatas "Astroloģija un cilvēka veselība"

Portatīvie datori Datori Datortehnika Rezerves daļas