www.reiki.lv > Dvēselei > Brīnumi mums līdzās

Brīnumi mums līdzās


Paulu Koelju
Fragmenti no grāmatas "Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju"

www.paulocoelho.com

Mēs ļoti reti pamanām, ka neparastais ir tepat līdzās. Brīnumi notiek ik uz soļa, Dieva zīmes rāda mums ceļu, un eņģeļi lūgšus lūdzas, lai tos uzklausa, - bet mēs nekam nepievēršam uzmanību, jo esam mācīti ievērot noteiktus likumus un rituālus, lai vērstos pie Dieva. Mēs atsakāmies saprast, ka Dievs ir tur, kur mēs viņam ļaujam ienākt.

Pievēršanās tradicionālām reliģijām ir ļoti nozīmīga, tās sniedz mums iespēju dalīties lūgšanu un Dieva godināšanas pieredzē. Taču garīgā pieredze vispirms ir mīlestības īstenošanas pieredze, un mīlestībai nekādi likumi nepastāv. Protams, mēs varam sekot pamācībām, kontrolēt savas jūtas un izkopt uzvedības manieres, taču tas viss ir blēņas. Galīgo lēmumu vienalga teiks mūsu sirds un tikai sirds zina, kas tai der.

Ikviens no mums ir piedzīvojis mīlestību, ikviens no mums reiz caur asarām ir teicis - es ciešu dēļ mīlestības, kas nav tā vērta. Mēs ciešam, jo domājam, ka dodam vairāk nekā saņemam pretī. Mēs ciešam, redzēdami, ka mūsu mīlestību noraida. Mēs ciešam, nespēdami dzīvot paši pēc saviem likumiem.
 
Mēs ciešam par visu - jo mīlestība ir mūsu dzimšanas pamats. Jo vairāk mīlam, jo lielāka ir mūsu garīgā pieredze. Patiesi apgaismotie, kuru sirdīs deg mīlestības uguns, vienmēr pratuši pārvarēt muļķīgus aizspriedumus. Viņi dzied, smejas un lūdzas skaļā balsī, viņi dejo un izbauda to, ko svētais Pēteris nosauca par "svēto vājprātu". Šie ļaudis ir priecīgi. Tie, kas mīl, pakļauj pasauli, viņiem neko nav žēl zaudēt. Īsta mīlestība ir pilnīgas atdošanās akts.

... Mums jāiemācās pārvarēt bailes, jo garīgais ceļš dienu dienā ved caur mīlestības pieredzi.

Mūks Tomass Mertons ir teicis: "Garīgā dzīve ir garīga tikai mīlestībā. Mums nevajadzētu mīlēt ar domu darīt labu, palīdzēt vai kādu aizstāvēt. Šādi rīkojoties, mēs savu tuvāko uztveram kā īpašumu un paši sevi uzlūkojam par gudriem un cienījamiem ļaudīm. Bet tam nav nekā kopīga ar mīlestību. Mīlēt nozīmē redzēt otrā cilvēkā Dieva dzirksti."


***

Dzīvojot ir jāriskē, - viņš teica. - Dzīves brīnumu mēs izprotam tikai tad, kad ļaujam piepildīties necerētajam.

Tāpat kā Dievs katru dienu dod mums sauli, viņš gādā arī par brīdi, kurā visas bēdas un likstas var vērst uz labu. Taču mēs izliekamies, ka neredzam šo brīdi, apgalvojam, ka tāda vispār nav un ka šodiena ir tāda pati kā vakardiena un rītdien būs tāda pati kā šodiena. Tomēr ikviens, kas patiesi pievērš umanību Dieva dāvātajai dienai, šo brīnumaino mirkli pamana. Tas var slēpties brīdī, kad mēs no rīta atslēdzam durvis vai kad ieklausāmies klusumā pēc romantiskām vakariņām, vārdu sakot - tūkstoš sīkumos, kas vienmēr šķiet vienādi un ne ar ko neatšķiras cits no cita. Bet šāds mirklis pastāv - mirklis, kad caur mums plūst zvaigžņu spēks un ļauj paveikt brīnumu.

Laime tikai retu reizi nāk kā svētība, parasti tā ir jāizcīna. Brīnumainais mirklis palīdz mums mainīties un tuvoties saviem sapņiem. Jā, mēs cietīsim, piedzīvosim daudz grūtu brīžu, vilsimies - bet tas viss būs pārejošs un neatstās paliekošas pēdas. Pienāks diena, kad mēs ar lepnumu un ticību atcerēsimies savu izraudzīto ceļu. Nožēlojami ir tie, kas bīstas riska. Iespējams, ka viņi nekad nepievilsies cerībās, necietīs kā tie, kas alkst savu sapņu piepildījuma. Bet paskatoties atpakaļ - un ikvienam šāds brīdis reiz pienāk -, šis cilvēks dzirdēs savu sirdsbalsi sakām: "Ko tu esi izdarījis ar brīnumiem,  ko Dievs dēstījis tavā mūžā? Kā tu esi licis lietā talantus, ko Dievs tev dāvājis? Tad zini, ka tu tos esi apracis dziļi zemē, kā baidoties, lai tie nepazūd. Un lūk, kāds ir tavs mantojums: pārliecība par sava mūža veltīgumu. "

Ak vai! tam, kurš dzird savu sirdi tā sakām. Jo tagad viņš labprāt ticētu brīnumam, bet lielais dzīves mirklis diemžēl ir palaists garām.


***

Taču mīlestība vienmēr ir kaut kas nebijis. Nav svarīgi, vai mēs mīlam vienu, divas vai desmit reizes mūžā,- vienmēr mēs satopamies ar kaut ko jaunu. Mīlestība var mūs iesviest ellē vai pacelt debesīs, bet tā allaž kaut kur ved. Un mums tā ir jāpieņem, jo tikai mīlestība baro mūsu eksistenci. Atsakoties no mīlestības un baidoties pastiept roku, lai noplūktu augļus no pārpilnā dzīves koka, mēs nomirsim badā. Mīlestība ir jāmeklē, kaut arī tas prasītu garas ciešanu un skumju stundas, dienas vai nedēļas.

Dodoties meklēt mīlestību, mums jāatceras, ka tajā pašā brīdī arī mīlestība dodas mums pretim.

Un izglābj mūs.

Portatīvie datori Datori Datortehnika Rezerves daļas