www.reiki.lv > Praktiķiem > Pieskāriena spēks

Pieskāriena spēks

Savstarpējo attiecību psiholoģija un ne tikai.

10 Patiesas Mīlestības likumi, kas nodrošina mīlestības pārpilnu dzīvi jebkuram, kas vien ir gatavs tos pielietot dzīvē.

Skaists stāsts par kādu jaunu cilvēku, kas kādās viesībās sastop vecu vīru, kurš pēc sarunas mistiski izgaist, atstādams viņam plaukstā papira lapiņu ar desmit cilvēku vārdiem un telefonu  numuriem. Apmeklēdams pēc kārtas katru no viņiem, jaunais cilvēks iepazīstas ar 10 mīlestības likumiem un uzklausa 10 izteiksmīgus stāstus par:

domas spēku, cieņas spēku, dāvināšanas, jeb došanas spēku, draudzības spēku, pieskāriena spēku, "brīvības sniegšanas" spēku, saskarsmes spēku, uzticības un uzticēšanās spēku, kā arī kaisles, jeb spēcīgu jūtu spēku. 

It kā jau zināmi šie stāsti, bet tomēr... 

Piektais noslēpums - PIESKĀRIENA SPĒKS

............

Nākamajā rītā jaunais cilvēks devās uz pilsētas slimnīcu, lai satiktos vēl ar vienu cilvēku no saraksta, doktoru Pīteru Jangu. Doktors Jangs bija slimnīcas galvenais ķirurgs. Viņš bija garš, skaists, tumšādains vīrietis ar īsi aogrieztiem, melniem kā darva, matiem  un dziļām, brūnām acīm. Kad jaunais cilvēks ienāca kabinetā, doktors Jangs piecēlās no krēsla, un sagaidīja viņu ar maigu, bet stingru rokasspiedienu.
 
- Sveicināti, priecājos jūs redzēt, - sacīja doktors Jangs
- Es arī, - atbildēja jaunais cilvēks. - paldies, ka atradāt laiku priekš manis...
- O, paldies jums, - sacīja doktors Jangs, ar rokas mājienu piedāvājot jaunajam cilvēkam apsēsties. - Vēlaties tēju vai kafiju?
- Ja drīkst, tad tēju, - palūdza jaunais cilvēks.
- Vienu minūtīti, - sacīja doktors Jangs, atvēra durvis un palūdza sekretārei pagatavot divas tases tējas.
 
- Tad pastāstiet man, lūdzu, vēlreiz, - lūdza doktors Jangs, - kad tieši un kur jūs satikāties ar veco ķīnieti.

Kad jaunais cilvēks pabeidza savu stāstu, tika atnesta tēja un doktors Jangs pasniedza jaunajam cilvēkam tasi.

............

 Es satiku veco ķīniešu džentlmeni piecpadsmit gadus atpakaļ, - viņš sacīja. - Tad es tikko biju ieguvis ķirurga kvalifikāciju un zināju visu - vismaz man tā likās. Mani uztrauca tikai mans darbs - pārgriezt pacientus, izņemt ārā problēmu, un aizšūt viņus. Man tas brīnišķīgi izdevās, bet es ne reizi neapsēdos pie pacienta gultas, lai parunātu ar viņu.

- Vai patiešām? Kāpēc? - pajautāja jaunais cilvēks.
- Tāpēc, ka uzskatīju to par lieku laika tērēšanu. Sēdēt un sarunātes ar pacientiem - tas ir medmāsu darbs. Es pat strostēju ārstus - stažierus, ja viņi pavadīja pārāk daudz laika ar saviem pacientiem. Es zinu, ka tas izklausās smieklīgi, bet mani vienmēr mācīja, ka laba ķirurga meistarība ir viņa rokās. Bija nepieciešama saruna ar neparasto veco ķīnieti, lai saprastu, ka man nebija taisnība. - laba ķirurga meistarība neatrodas viņa rokās… tā atrodas viņa sirdī.

Jaunais cilvēks uzmanīgi klausījās, bet doktors Jangs turpināja.

- Kādu rītu es devos savā rīta apgaitā. Tajā rītā nenotika nekas neparasts, kamēr es neiegāju vienā no palātām un neatradu tur sanitāru, kurš sēdēja blakus pacientei un turēja viņas roku.
- Vai tad jums nav jānodarbojas ar savu darbu? - teicu es viņam.

Viņš lēnām pagriezās pret mani un viņa sejas izteiksme bija tāda, kuru es nekad neaizmirsīšu. Viņa tumšās brūnās acis skatījās tieši uz mani, kad viņš atbildēja.

- Jā. Bet ja jūs nedarāt savu darbu, kādam tas ir jādara jūsu vietā.

Nav nepieciešams paskaidrot, ka es sadusmojos.

- Tagad paklausieties, ko teikšu... - es sacīju, bet pirms paspēju vēl ko bilst, viņš pacēla roku un čukstus teica:
- Ne tagad, lūdzu. Šai kundzei vajadzīga palīdzība.

Es kļuvu nikns. "Kā sanitārs uzdrošinās tā runāt ar mani", - domāju es. Šai pacientei bija neizdziedināms vēzis. Mēs atklājām viņai neizoperējamu smadzeņu audzēju.

- Viņa drīz... - es teicu, bet pirms paspēju pabeigt teikumu, vecais atkal pacēla roku un sacīja vēlreiz:
- Ne tagad, lūdzu. Ne tagad.

Es pagaidīju aiz palātas durvīm, pilnā gatavībā pateikt viņam visu, ko es par viņu domāju, bet kad viņš iznāca ārā, viņš ieskatījās man tieši acīs un teica:

- Viņa dzīvos, dakter.
- Ko jūs gribat teikt ar šo "dzīvos"?, - es pieprasīju paskaidrojumus - Viņai ir neizoperējams smadzeņu audzējs!
- Vai jūs esat kādreiz bijis liecinieks tam, ka pacients izveseļojas, kaut gan jūs domājāt, ka viņš nomirs? - viņš pajautāja
- Jā, protams, - es atbildēju, - bet...
- Kā jūs domājat - kas nodrošināja  šo izveseļošanos?
- Nav ne mazākās jausmas, - es atbildēju ar nepacietību. - Tās ir anomālas parādības.
- Nē dakter, - viņš teica. - Tas ir brīnums! Bet kas rada šo brīnumu? Mīlestība! Mīlestība, - viņš sacīja, - tas ir visspēcīgākais dziedinošais spēks visā Visumā, stiprāka par jebkurām zālēm. Bez mīlestības ķirurgs - tas ir mehāniķis, nevis ārsts.

Tad viņs iedeva man papīra lapiņu un sacīja;

- Ja jūs vēlaties iemācīties būt par ārstu, jums jāsatiekas ar šiem cilvēkiem.
 
Es paskatījos uz lapiņu. Tur bija tikai saraksts ar desmit cilvēku vārdiem un telefonu numuriem, bet kad es pacēlu acis, večuks bija pazudis.

 Es biju tik ļoti nokaitināts ar to, ko vecais man teica, ka devos tieši uz administratora kabinetu, lai sameklētu viņu un pateiktu viņam visu, ko es par to domāju. Taču viņiem nebija nekādu pierakstu par to, ka kāds vecs ķīnietis strādātu mūsu nodaļā. Sākumā es padomāju, ka, iespējams, sajaukti dati - reizēm tā gadās, datora  kļūda, vai kas tamlīdzīgs, - bet nekur nekādas informācijas par ķīnieti, kas atbilstu manam aprakstam, nebija. Tāpēc es nesāku ar to visu nodarboties ldz nākamajai dienai.

- Kas tad notika? - pajautāja jaunais cilvēks.
- Man pazvanīja medmāsa, lai es nekavējoši atnāku.... sieviete ar smadzeņu audzēju sēdēja uz gultas un viņai bija atjaunojusies apetīte un viņa apgalvoja, ka jūtoties daudz labāk. Es nespēju noticēt savām acīm, - viņa taču daudzus mēnešus cieta no sliktas dūšas un galvas reiboņiem, un tikai divas dienas atpakaļ viņai tika iztaisīta praktiski veltīga smadzeņu operācija.

Viņa pat pateicās man, un sacīja, ka operācija, acīmredzot, ir noritējusi sekmīgi. Tas bija neticami, tas bija brīnums! Nespēju iedomāties, ko vecais ķīnietis izdarīja šīs sievietes labā, bet zinu, ka viņš, nepārprotami, kaut ko izdarīja. Vienīgais veids, kas man ienāca prātā, kā to noskaidrot, bija -  satikties ar cilvēkiem no saraksta, kuru viņš man iedeva.

Protams, visi šie cilvēki bija satikuši veco ķīnieti un viņi stāstīja par Patiesas Mīlestības noslēpumiem. Nekad agrāk nebiju dzirdējis par tādiem un, protams, biju noskaņots ļoti skeptiski, taču tai pašā laikā man bija interesanti vairāk uzzināt par to, kā večuks pamanījās izdziedināt manu pacienti. Es nekad nebiju domājis par mīlestības nozīmi veselībā un dziedniecībā, jo mums medicīnas institūtā nemācīja, ka ir kaut kāda saikne starp mīlestību vai maigām jūtām un izdziedināšanās mehānismiem. Bet viņa ir. Vecajam bija pilnīga taisnība - mīlestība ir visvarenākais dziednieciskais spēks.

- Patiešām? - vaicīja jaunais cilvēks.
- Jā, tā tas ir. Tika veikti pētījumi, lai pierādītu to. Piemēram, pētījumi parādīja, ka  cilvēkiem ar laimīgām ģimenes attiecībām nopietnu slimību rādītājs ir par desmit procentiem mazāks, nekā cilvēkiem bez tām un tika pierādīts, ka pacientiem, kuri jūt, ka viņi tiek mīlēti, izveseļošanās notiek daudz ātrāk un sekmīgāk.
- Tas ir neticami, - sacīja jaunais cilvēks.
- Jā, neticami, - teica doktors Jangs, - un ļoti iepriecinoši priekš tiem, kas, tāpat kā es, nodarbojas ar ārstēšanu profesionāli.

Kad es uzzināju par šiem Patiesas Mīlestības noslēpumiem, es pamazām sāku novērot izmaiņas arī savā personīgajā dzīvē.

- Kur tieši?, - uzjautāja jaunais cilvēks
- Visdažādākajās lietās. Uzlabojās manas attiecības ar ģimeni, draugiem, sakārtojās attiecības ar manu meiteni, bet vislielākās izmaiņas notika manā darbā. Es sāku redzēt savos pacientos cilvēkus, nevis tikai slimību vēstures ar numuriem. Bet pats brīnišķigākais, sevišķi medicīnas jomā, bija viens no noslēpumiem... pieskāriena spēks.
- Kas kopīgs pieskārienam ar mīlestību? - jautāja jaunais cilvēks.
- Pieskārienam ir neticams spēks. Tas savieno cilvēkus un nojauc barjeras kā nekas cits un mēs visi reaģējam uz to. Pieskārienā ir enerģija, kas dara brīnumus.

Ne tik sen  zinātnieki veica interesantu eksperimentu vienā no Londonas klīnikām. Galvenais ķirurgs parasti vakarā pirms operācijas apmeklēja katru no saviem pacientiem, lai atbildētu uz visiem jautājumiem un izskaidrotu operācijas vispārējo raksturu. Eksperimenta laikā ķirurgs šajā brīdī vēl arī turēja pacienta roku tās dažas minūtes, ko viņš ar viņiem sarunājās. Ticiet vai nē, bet šie pacienti izveseļojās trīs reizes ātrāk par pārējiem.

Redziet, kad mēs ar rūpēm un gādibu pieskaramies kādam, mainās gan mūsu, gan šī cilvēka fizioloģija.- samazinās stresa hormonu skaits, atslābinās nervu sistēma, uzlabojas imūnsistēmas stāvoklis, un tas pat ietekmē mūsu emocijas un garastāvokli.

Kad es uzzināju par to visu, es uzsāku "pieskārienu" programmu slimnīcu palātās. Visi, kas strādāja ar pacientiem, tika mudināti viņiem pieskarties, ņemt viņus uz rokām, apskaut. Šī programma bija tik sekmīga, ka tika ieviesta pat psihiatriskajās palātās. Es atceros vienu pacientu, mazu puisīti, kuram bija cerebrālā paralīze. Viņš bija piesiets pie invalīdu krēsla. Kad es ar viņu satikos, es viņu apskāvu, un pēkšņi viņš mēģināja sākt runāt, viņa acis pieplūda ar asarām, un viņš arī apskāva mani. Personāls stāstīja, ka tā bija pirmā reize triju gadu laikā, kad puisēns kādam atbildēja.

- Tas ir pārsteidzoši, - sacīja jaunais silvēks. Doktors Jangs pasmaidīja.
- Psiholoģijas fakultāte tik ļoti ieinteresējās par pieskāriena spēku, ka veica vēl vienu eksperimentu pāris gadus atpakaļ kādā dzīvā ielā.  Pie telefona būdiņas stāvēja sieviete un lūdza garāmgājējus iedot viņai naudu, lai viņa varētu piezvanīt pa telefonu. Tikai ļoti nedaudzi cilvēki piedāvāja savu palīdzību. Pēc tam tā pati sieviete, lūdzot palīdzību, pieskārās cilvēkam, ar ko viņa runāja, pie rokas. Un iedomājieties tikai, lielākā daļa cilvēku, - gan vīrieši, gan sievietes, - lapbrāt palīdzēja viņai.

Tātad tagad jums ir skaidrs, kāpēc pieskāriens, apskāviens un roku kontakts ir tik ļoti svarīgi, lai dotu un saņemtu mīlestību. Tas maina mūs fiziski, garīgi un emocionāli. Lūk kādēļ pieskārieni ir tik ļoti svarīgi, lai dotu un saņemtu mīlestību pārpilnībā.

Jaunais cilvēks pamāja ar galvu un palūkojās sāņus, atcerēdamies, cik maz fiziska kontakta viņam bija ar savu ģimeni un draugiem. Ļoti maz pieskārienu un apskāvienu. Viņš parasti noskūpstīja māti uz vaiga, paspieda roku tēvam un pat tajā nebija patiesa siltuma vai maigu jūtu.

- Pieskarties un apskaut nav viegli,- viņš teica, pagriezies pret doktoru Jangu
- Kāpēc? - jautāja doktors Jangs - tev tikai jāatveras apskāvienam. Katrs var to izdarīt.
- Jā, bet nav zināms, kā cilvēks reaģēs. Viņš var atgrūst tevi, vai attiekties pret to naidīgi.
- Jo vairāk iemeslu tam, lai pacenstos nojaukt viņa barjeras. Atcerieties, ka mīlestībai vajadzīga drosme. Jābūt gatavam riskēt ar to, ka tevi atgrūdīs vai sāpinās, bet biežāk tomēr tu uzvarēsi. Cilvēki tev atvērsies. Ja mēs katrs gaidītu, ka otrs cilvēks spers pirmo soli, kas tad ar mums būtu?

Vajag tikai atvērt savus apskāvienus cilvēkam un atklāsies, ka ar to pašu tu atver savu sirdi. Tad tu sajutīsi mīlestības enerģiju, kas uzliesmojusi no pieskāriena spēka.


Šajā vajarā pēc tikšanās jaunais cilvēks pārlasīja savas piezīmes:

Piektais Patiesas Mīlestības noslēpums ir -  pieskāriena spēks.

Pieskāriens - tā ir viena no pašām spēcīgākajām mīlestības izpausmēm.
Pieskāriens izmaina mūsu fizisko un emocionālo stāvokli un ļauj cilvēkiem atvērties mīlestībai.
Pieskāriens var palīdzēt izdziedināt ķermeni un sasildīt sirdi.
Atveroties apskāvienam, tu atver savu sirdi.

http://ki-moscow.narod.ru/litra/med/10_sekret.htm

Portatīvie datori Datori Datortehnika Rezerves daļas